kaut kas jau tai bārdā ir, tas tiesa. tā kā mājas, vai. tas ir, kaut kas ir priekš manis paša, ne citiem. bet par iepazīšanos tu raksti smieklīgi, jo nav manī nekā tāda, no kā baidīties. drīzāk jau man pašam nav īpaši ko piedāvāt citiem. lai gan tā arī nedrīkst teikt, jo man ir draugi un kaut kāda iemesla dēļ jau viņi ir. šīs vēl normālas bildes, es te tā daudz maz smuki izskatos, bet vispār mani pašu pēdējā laikā tresī, kā es izskatos publiskos pasākumos, tāds kaut kāds riebīgi svarīgs un sapūties. vienkārši tik maz iznāk iet ārā, ka uztveru to kaut kā pārlieku svarīgi un cilvēkiem varbūt izskatās, ka esmu baigi sapūties. nu man pašam vismaz tā izskatās un baigi nepatīk. tas no kaut kāda iekšēja saspringuma un nespējas atbrīvoties un uzticēties.