| visvairāk man patīk kā viņš kakā. izkašā smiltīs to bedrīti, un tad nostājas pašā tās maliņā - visas četras ķepiņas saliek kopā, uzmet milzīgu kūkumu un pacēlies pirktgalos spiež ārā. pilnībā mainījis formu, kā kaut kāda cilpiņa, kam mezgls apakšā, bet pati stiepjas uz augšu, kļūstot arvien plānāka un garāka, tiecoties pārvērsties nogrieznī. kaut es tā spētu sakoncentrēties un balnsēt vienā punktā katru savas dzīves mirkli. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mūsējais jau arī podu ir izpētījis, uzlecis uz brilles, apstaigājis tai apkārt un izošņājis kas kur. pie ūdens noraušanas gan taisās ka tiek. būtu forši, ja būtu tas variants, ka ar laiku samācās un iet kārtoties tur.