| visvairāk man patīk kā viņš kakā. izkašā smiltīs to bedrīti, un tad nostājas pašā tās maliņā - visas četras ķepiņas saliek kopā, uzmet milzīgu kūkumu un pacēlies pirktgalos spiež ārā. pilnībā mainījis formu, kā kaut kāda cilpiņa, kam mezgls apakšā, bet pati stiepjas uz augšu, kļūstot arvien plānāka un garāka, tiecoties pārvērsties nogrieznī. kaut es tā spētu sakoncentrēties un balnsēt vienā punktā katru savas dzīves mirkli. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mums viens kaķīts neaizraujas ar kakiņas aprakšanu
toties Grieta, vienmēr, kad es ieeju pačurāt un viņa arī ir vannas istabā, tūliņ solidāri notupjas savā kastītē. viņa gan dara to interesanti - priekšķepas ārā, viena pakaļējā kastītē, otra uz kastes maliņas. nu, tā kā es čurātu izlietnē, piemēram.