pareizticīgo baznīcās ir attēla svētums, bet svētbilde, tikai tad ir svētbilde, ja tā ir iesvētīta. tad nu dažas garīgas personas stiepj uz baznīcu iesvētīt arī ierāmētas monas lizas reprodukcijas. varēja jau pirms tam pajautāt kādam zinātājam, ka svētbilde tikai tad ir svētbilde, ja uz tās patiešām ir svētais, bet tam blakus ir uzrakstīts arī šī svētā vārds. bet nu tās ķoķas laikam domā, ka tur uzgleznota svētā marija vai kas cits diezgan svēts. kaut kas līdzīgs notiek arī ar mūsu kultūras procesu, kad tautai no mākslinieka puses tiek piedāvāta visāda anonīma huiņa muiņa, kas nav ne iesvētāma, ne ar vārdu apzīmogota, un šoreiz es nedomāju iesvētīšanu kā reliģisku procedūru, un autora vārdu kā parakstu apakšā, bet tos abus dziļākā, personiskākā nozīmē.