vakar naktī es skatījos simamuras ieteikto filmu weekend. filma man patika, lai arī lielu daļu tās aizņēma dialogi, kurus praktiski nesapratu, jo skatījos bez subtitriem un viņi runāja diezgan ātri, brīžiem klusi un ar akcentu. būs kaut kad jānoskatās ar. man patika kopējā noskaņa, krēslaini zilā krāsu gamma, visu laiku uz robežas, kaut kur starp vakaru un nakti vai nakti un rītu, vai kaut kādas nesaprotamas pēcpusdienas, tāda tiešām citas realitātes un apdulluma noskaņa, kas rodas tikai tusējot visu nakti un galva paliek tik plaša un akustiska kā tas tukšais mikrorajons. filma par vienu nedēļas nogali divu geju dzīvē. it kā normāli, simpātiski džeki, lai gan man patika tikai viens, tas kurš līdzīgs simamuram, jo otrs bija ļoti ļoti līdzīgs tam manam skolas direktoram grīnpaukam, kurš mani skolas laikā terorizēja. tā kā nu tagad esmu aizdomājies, ka varbūt grīnpauks ir gejs un es biju viņa sadistiskais upurītis, ja jau tik līdzīgs. bet nu viss - ne tikai līdzīgi sejas panti, bet smaids, acu piemiegšana, ķermeņa valoda un visas grimases un izteiksmes.

slepenā kvalitātes zīme starp citu bija.