Šodien fleksēju jaunā jumta atgriezumus un radio saka , ka Tramps esot apžēlojis tītaru un kādu tur viņa čomu. Pizģec, rēcīgi, Īsāk sakot lauku sētās darba daudz.
Ir Novembra vidus, bet jumts mājai nav gatavs, kur nu vēl uzlikts. Bija plānots Oktobrī pabeigt.
Lauku sēta ir smieklīgs un jāsaka, diezgan skatāms raidījums. Skatos un smejos par to, ka ko tādu skatos.
Tīrot pažobeli atradu, biju kkad nobāzis plakātus. Nu piemēram Kriegopfer, Monster un Silards Andrejsalā, vai Tesa, Silards un Insuciety Berlīnes Šarnijā.
Tās zemē pūdētās Skandināvu zivis būtu sīkums, salīdzinājumā ar vairāku nedēļu aizmirstu siļķi ledusskapī, kuru pohās noturi par diezgan labu ēdienu. Sen nebiju Tā pūtis.
Pamodos no komas, pirmā doma, ričuks nofenderēts. Aizgāju uz šķūni... ņefiga. Pieķēdēts un vēl sarkanā stroječņiku lente uzlikta pāri. Lūk tā ir jāmāk dzert, jeb pārdesmit gadu pieredze.