Tās zemē pūdētās Skandināvu zivis būtu sīkums, salīdzinājumā ar vairāku nedēļu aizmirstu siļķi ledusskapī, kuru pohās noturi par diezgan labu ēdienu. Sen nebiju Tā pūtis.
Pamodos no komas, pirmā doma, ričuks nofenderēts. Aizgāju uz šķūni... ņefiga. Pieķēdēts un vēl sarkanā stroječņiku lente uzlikta pāri. Lūk tā ir jāmāk dzert, jeb pārdesmit gadu pieredze.
Vispār jā, izsaku protestu kautkādai varai. Dzeru Baltkrievu šnabi jau nedēļu un biju iemīlējies baltkrievietē. Bet tad sāku kapāt Finladia un viss atkal vecajās sliedēs, sadirsos ar visiem un tupināju klausīties grave disgrace.
Laikam būs nedaudz smadzenes izcepušās tais 30 plus grādos div nedēļas no vietas, plus katru trešo dienu minimālas stroječņiku paģiras. Nu neko, atbraucot pirmais ko darīju nopirku dažas litrenes alus "Brālis", auksto zupu un grāmatu Rīgas bruģis. Ta vēl izolēties ar sanāca vairākas dienas līdzatvesto visīšu iespaidā. Jāgaida un jāgatavo māja vecā jumta prombraukšanai. Augusta beigas un septembris tuvojas.
Ciest nevaru bruģēšanas un stroikas darbus, bet par Vācijas algu var ari pieciest.Vēl nedēļa un aidā mājā. Visīts iepirkts, vajadzības gadījumā varēs izolēties.