Pietura "velniņi" man izglāba dzīvību. Nebij tālu no urīnpūšļa sprādziena. Pie Salaspils jau bij ņekomfortabļa, pie Kokneses vispār pizģec bij. Sakodu zobus un cik vien skaļi iespējams klausījos motorhead un ministry. Briesmīgi, briesmīgs brauciens , muzārs gan labs.
Nosapņoju, ka sēžu virvē un restaurēju lielo Brīvības 88 māju. Bet tur noteikti stalažas būs, godīgi sakot gribētos tur pablandīties pirms lielās perestroikas, jeb stroikas laikā.
Protams , ka A.C.A.B. jeb 1312, pašļi nahui musora. Bet te ments diezgan izgītojošu viģiku uzņēmis. Nezināju , ka dzīvnieki šādi piebuhājas ziemā nedabūjot barību. Bij gan dzirdēts par puvušus ābolus saēdušamies aļņiem. Tā , ka izrādās ne tikai bites vasarā sprāgst nost saindētu rapšu dēļ.
Truckfighters. Protams kārtējo rītu fūres izbesīja, jo to šahtu neviens neplāno un negrib aizbērt. Galvenais ko līdzīgu bānim uzbūvēt un viss. Aizgāju apsēdos uz gājēju pārbrauktuves , iekapāju simtiņu, apstādināju vismaz div fūres. Pēc tam , kad atjēdzos, tad gan sapratu, ja ilgāk ko tādu būtu tur izpildījies, nākamā pietura tvaicene būtu.