Šorīt iekapājot simtiņu kopā ar Vladu, uzzināju precīzi kā un kādēļ norāvos pa seju. vispār jādzer mazāk, tad nekas tāds nenotiks, bet.... džeks, kurš iekrāva esot netieši atvainojies, tā man te saka. Tā , ka viss pat diezgan kruta. Un nebij jau ar nemaz tik traki, kā citrreiz bijis , ka celis vai seja pie palaga vai spilnvendrānas piekaltis.
Man viss pa simtiņam. Ari sodiņš par to, ka jāmaksā sodiņš jāmaksā simtiņš sodiņš. Tas viss par pirmā Janvāra gājienu pēc litrs Jameson un sukām miskastniekiem ar bākugunīm, kuriem gan tobrīd, gan šobrīd gribu , ja ne nodedzināt auto, tad sadot pa viņu fašistisko ģīmi gan.
euvv , bet ir izcilais laikapstālis. nedaudz paspīd saule, nedaudz uzlīst un nav siltāks par 20 celsijgrādiem. Tāds, cik atceros, tipiskais Īrzemes laikapstāklis.
Ta vēl mammas māsīca Gulbenes pusē izslimoja "briesmīgo grippaveidīgo vīrusu" 85 gadu vecumā. Un skuju tev , dzīvo tālāk.
Tad kad šāds te silts paliek, toč gribās kautkādu tur divtūkstošdesmito, kopā ar Viesi un Dārtu vazāties pa Berlīnes ielām, vākt tukšās alus pudeles, dzert, nemitīgi pīpēt, iedegt bomža iedegumu un vakarā klausīties jēdzīgu konci.