Pulkstens vienos gāju strādāt. Pienāca pukstens astoņi, nodomāju, jāiet mājā. Jo Vodka že grejetca v holodjiļņike. Bezalkohola menopauze izturēta. Nepagāja ne mēnesis.
Te zvirbuļi un runči toč zajebaļi. Gribu agru pavasari, vai vēlu rudeni, dziļu ziemu. Ta vēl Triangle šausmeni noskatījos, nebiju redzējis. Gandrīz tikpat kruta kā Ghost ship.
No rīta stiepu akmeņus un stiprināju dambi,pa dienas vidu biju uz jumta un tīriju skursteni, vakarpusē paspēju savest un nolīdzināt melnzemi, iesēt zāli. Vakar pēc ilgāka perioda ielīdu āliņģī nodžumīt.
No pirmā aprīļa mēnesi esmu nolēmis nedzert nemaz. Pirmajā maijā protams jādzer.
Bijušie koļegas ieteica Hameltons muziklu noskatīties. Skatos un tā vien gribās atkal kādu brīdi pastaipīt dekorācijas, patīt vadus, pārbūvēs paspēt visu kā vaig izdarīt, un... pēc pirmizrādes tā kārtīgi piebuhāties. Jeb, kā saka, ar džekiem normāli iekapāt.
Dižpriedēs sen nebij kāpts. Vispār gandrīz kā gads, ka lielos kokos nav kāpts un zāģēts. Ta vēl Vācu armijas ķiveri atradām. Sarūsējusi un baigi smaga.