| 7.1.26 20:13 - zivs
Kā es mīlēju Feitu. Es sēdēju pašā autobusa aizmugurē. Braucu, pārsēžoties uz citu busu, satikt viņu Zasulaukā. Drūmākais rajons. Viņa brauca no ģimenes Kauguros vai Ķemeros, Jūrmala anyway, pamatīgi dzērusi. Man bija nauda. Ieraudzīju viņai knapi turoties kājās 14% kokteili rokās. Es teicu "izmet to, mēs ejam pēc laba vīna. Feita nožagojās izteiksmes pēc, un ielidināja pusdzerto 14% krūmos.
To, ka viņa visu dienu čurājusi, nemazgājusies, un atkrīt uz paklāja savā dzīvoklī "nu? ko tu gaidi? strādā!". es spāņu stilā viņu noskatīju, klusēdams, un vilku nost apakšdrēbes. Fui, tur tā smird. Bet neviens no mums nav skaidrs. Aizturēju elpu un izlaizīju, lai pašam turpmāk ērtāk.
Tālāk klausījāmies The Cure, un naturāli apbrīnojot viņu, glāstīju viņu stundām. Es glābu viņu no paģirām. |