KOSMOSS

Draugi

15.12.25 01:15 - [info]zivs

/The Sisters of Mercy @ Temple of Love /

15.12.25 00:46 - [info]zivs

Kad Laura ievācās pie manis, šeit ziepenē, es skrēju ar pārtikas maisiņu mājās, domādams kādu prīštiku mums sagatavošu. Es apjautu, ka mietpilsoņa stafs – tu laimīgs skrien mājās ar pārtiku, bet man bija vienalga – no panka uz mietpilsoni. MAN MĀJĀS IR LAURA!

15.12.25 00:18 - [info]zivs

Kur palika Laura?
Es vsp nerunāju ar viņu. Viņa šobrīd ir atvērta man. Esmu tajā, ko jau var lasīt. Es nepieskaros ar savām virtuāli apmīztajām rokām. Viņa ir pure gaišums. Nelien tur, miskaste.

Bija teksti email, pat zvans viņai, no kura neko neatceros, pirms nedēļām. Pārlasot skaidrā, man kauns tādu sviestu redzēt. Viņa nelieto pilnīgi neko, pāris reizes uzvilkusi manis audzēto, atzinusi par ļoti labu, bet nē. Kā gan varētu saprasties, ja viens redz crystal clear, un otrs fano par izdemolētu istabu? Uzdevums ir sevi dabūt ārpus elles, lai nostātos līdzās, stabili, un nepieviltu. Fantastikas līmeņa uzdevums.

Man tiešām vajag viņu blakus. Kad bijām kopā, es nelietoju neko, biju the vīrietis bez lielas piepūles. Viens es grimstu.

14.12.25 23:52 - [info]zivs

Parādi? Huj. 19.gs. lieli stāri muka pa ārzemēm, jo ārprātīgos parādos, vajāti. Vāgners laikam arī. Cilvēki, kas ir ierakstīti vēsturē, ne es. Google par mani var atrast piecas lapas, bet es esmu nekas.

Man vēl bija sīki parādi, 90'ajos, tikai simtos, un es baidījos. Darbu izpildītāji, 2 dzērāju pāris, teica "nekad nedomā par parādiem, tas ir troksnis. Man ir pielikuši bandīti pistoli pie ceļa "tu nekad vairs nestaigāsi"" Vnk nedomā par to".

Vēl viņi teica, kad jau biju sācis pīpēt zāli, un teicu "man ir atvēries, man pastāvīgi gāžas iekšā domas. tā negribu to pazaudēt", vecis atbildēja "ja tas ir sācies, tu nekad vairs to nepazaudēsi". Gudri, bet nodzērušies līdz kliņķim. Darbu vēl spēja izdarīt.

14.12.25 23:02 - [info]zivs

Ak Dievs. Kādi "zaksi"? Pie altāra tu apsolies Dieva priekšā, un jūsu savienība ir svētīta, gaisma ielīst jūsos.
Zakss ir merkantīlija, truls turpinājums uz sausu miršanu, mašīnas reģistrēšana CSDD.

Esmu bijis drauga kāzās, zaksā. Labāk nomirt, ja tā sākas laulība. Tālāk šņabis rasoli. Mēs gaidījām, viesi, vēl kādu brīdi, pirms atveras durvis uz cienasta zāli. Kad durvis atvērās, uzvēdīja ēdienu smārds. Pārāk labi šo esmu redzējis.

Mūsu kāzās nebūtu liecinieku. Vecāki, vēl dzīvi esošie, dēļ pateicības. Jaunībā es domāju, ka tikai mēs divi.

14.12.25 22:52 - [info]zivs

Ar Lauru pirmo reizi bijām kopā baznīcā, vnk iegājuši pastaigas laikā. Viss mainījās. Mēs nodalījāmies, un bijām pretējās pusēs pie svētītā ūdens trauka, minimāli sarunājāmies. Es apjautu, ka viss, ko vēlos, būt reiz pie altāra ar viņu. Laura juta.

14.12.25 22:46 - [info]zivs

Tāpēc arī laulība ir tik liels solis, ka tas ir piedzimt/nomirt līmenī. Tas ir solījums, un man tas nozīmē visu. Ja es pateiktu "jā" pie altāra, skatoties mīļotajai acīs, esmu iedomājies, ka kristu noģībis. Mācītājs piesteigtos, pieturēt puisi.

14.12.25 22:25 - [info]zivs

Pagaidām mans "jā" nozīmē "jā". Es varu sadirst darba dēļ, tur man pohui – galvenais panākt savu, manipulēt. Un tāpēc ir tik sarežģīti, ka es atsakos apsolīt, jo tas ir maldi. Sliktākās dzīves pieredzes, ko vēroju, ir solījumi, kas nobrūk vienā setā.

Cēlonis ir ģimene, kur tētis solīja, nespējot noturēt solījumus. Viss. Cauri, uz visu dzīvi. Es sapratu, ka lielākais murgs ever. Jau pieaudzis es spļauju sejā ar "es nekad nesolu, nekad neprasi man to", cenšoties izdarīt, ko gaida. Un normāli, ka nesanāk un sanāk.

14.12.25 22:02 - [info]zivs

Current mūzika – Cranberries. Es pierakstīju Guntai, 1994. Es centos, un mīlēju to sievieti. Es redzēju viņu kā Doloresu O'Riordan.
Es vēl ticēju, ka mūsu laulāšanās baznīcā būs kaut kas neticams – es pilnīgi panku klozēs, noplēstos šortos, ar kādu cieņas elementu pāri visam, un Gunta ar unikālu galvas rotu, līdzīgu kā Cranberries video, krāšņā tērpā. Tas bija pirmajā mūsu gadā.
Gribu ticēt, ka mans "jā" tiešām nozīmē "jā".

Es dzirdēju mūziku prātā, domājot par G.

Visi zina, ka nekad neesmu precējies. Es turēju līdz pēdējam, ko es darītu tikai vienreiz dzīvē, un sapratis, ka nekā cita nebūs, un esam reģistrēti kopā, biju ar mieru savā prātā vienreiz lūgt Guntu pie altāra, jau dekādes pazīstot. Viss beidzās, mani izmetot no mājas un attiecībām.

14.12.25 21:34 - [info]zivs

Zobi nekad nesalabosies. Man nespīd 10K eiro. Princips, sakārtot zobus, un tad pīrsingu, jāatceļ. Nākamo pīrsingu jādabū uz sejas jau pie pirmās naudas. Esmu gotu meitene. Punkts [ierakstam], ne cibiņš.

Vēl tikai 3 dienas, un būs pensija. Es nemaksāju par neko. Telefons un internets ir vienīgie, ko cīnos nomaksāt, un telefons nav maz – esmu ņēmis ierīces dāvināt bērnam, ne sev. Pusbandīti ar 2K kredītu jūdzās, un draud. Nav 90's, kājas nepārlauzīs.
Kopumā ir ap 10K parādos. VID lielākais – 6K eiro, jau ir tiesu izpildītāji. Mani čoms mierināja – zem 20K viņiem vnk nav interesanti.
Powered by Sviesta Ciba