15.12.25 01:15 -
/The Sisters of Mercy @ Temple of Love / |
15.12.25 00:46 -
Kad Laura ievācās pie manis, šeit ziepenē, es skrēju ar pārtikas maisiņu mājās, domādams kādu prīštiku mums sagatavošu. Es apjautu, ka mietpilsoņa stafs – tu laimīgs skrien mājās ar pārtiku, bet man bija vienalga – no panka uz mietpilsoni. MAN MĀJĀS IR LAURA! |
15.12.25 00:18 -
Kur palika Laura? |
14.12.25 23:52 -
Parādi? Huj. 19.gs. lieli stāri muka pa ārzemēm, jo ārprātīgos parādos, vajāti. Vāgners laikam arī. Cilvēki, kas ir ierakstīti vēsturē, ne es. Google par mani var atrast piecas lapas, bet es esmu nekas. |
14.12.25 23:02 -
Ak Dievs. Kādi "zaksi"? Pie altāra tu apsolies Dieva priekšā, un jūsu savienība ir svētīta, gaisma ielīst jūsos. |
14.12.25 22:52 -
Ar Lauru pirmo reizi bijām kopā baznīcā, vnk iegājuši pastaigas laikā. Viss mainījās. Mēs nodalījāmies, un bijām pretējās pusēs pie svētītā ūdens trauka, minimāli sarunājāmies. Es apjautu, ka viss, ko vēlos, būt reiz pie altāra ar viņu. Laura juta. |
14.12.25 22:46 -
Tāpēc arī laulība ir tik liels solis, ka tas ir piedzimt/nomirt līmenī. Tas ir solījums, un man tas nozīmē visu. Ja es pateiktu "jā" pie altāra, skatoties mīļotajai acīs, esmu iedomājies, ka kristu noģībis. Mācītājs piesteigtos, pieturēt puisi. |
14.12.25 22:25 -
Pagaidām mans "jā" nozīmē "jā". Es varu sadirst darba dēļ, tur man pohui – galvenais panākt savu, manipulēt. Un tāpēc ir tik sarežģīti, ka es atsakos apsolīt, jo tas ir maldi. Sliktākās dzīves pieredzes, ko vēroju, ir solījumi, kas nobrūk vienā setā. |
14.12.25 22:02 -
Current mūzika – Cranberries. Es pierakstīju Guntai, 1994. Es centos, un mīlēju to sievieti. Es redzēju viņu kā Doloresu O'Riordan. |
14.12.25 21:34 -
Zobi nekad nesalabosies. Man nespīd 10K eiro. Princips, sakārtot zobus, un tad pīrsingu, jāatceļ. Nākamo pīrsingu jādabū uz sejas jau pie pirmās naudas. Esmu gotu meitene. Punkts [ierakstam], ne cibiņš. |