|
[Oct. 28th, 2023|07:17 pm] |
Prikoļī individuālisti, kuriem ir nepieciešami citi cilvēki, lai jebkur, kur nevar aiziet ar kājām, nokļūtu.
Tā ir, kad citi tik ļoti besī, ka reizēm piemirstas, ka cilvēks ir sociāls dzīvnieks, kurš vienatnē nespēj gandrīz neko. |
|
|
Comments: |
Var jau. Augustā gandrīz katru dienu gāju kājām uz/no darba, lai izvēdinātu galvu un atslēgtos. Pat sīks lietutiņš netraucēja. Vienīgi reiz trāpījos lietusgāzē, patīkami nebija pusotru stundu izlīt līdz kaulam, pusstundu vēl jautri un smieklīgi.
Reizēm arī attālumu dēļ nevar paspēt visur kājām. Ja brīvprātīgais darbs beidzas 9, bet ikdienas darbs sākas pulksten desmitos, turklāt, tur jābūt 9:30, tad nu ar kājām nereāli. Kad bija nonormēts frīlansera darbs, gandrīz visur gāju kājām. Bet tā ja nekā cita nav, nav problēmu, iziet stundu agrāk no mājas, jo interesantāks ceļš. | |