|
Mar. 23rd, 2023|10:36 pm |
Protams, par to jau nav strīds. Ja tu redzētu bīstamību, tad varbūt pat ne tikai nelaistu, bet pat uzpīpinātu, lai gājējs pakāptos soli atpakaļ un neapdraudētu sevi. Bet pat tad tu varētu braukt ļoti lēnām, lai gadījumā, ja gājējs tomēr sper soli uz priekšu, tu paspētu nobremzēt.
Es sajūtu, ka mēs runājam drusku par dažādām interpretācijām, un varbūt tas, ka tu baidies apstāties blīvā satiksmē, jo bažas, ka kāds ieskries aizmugurē vai eksāmenā izgāzīs. Reāli labs autovadītājs uzrauga visu notiekošu un spēj paredzēt, ka astē braucošais tev pakaļā neieskries vai ka no pretējās puses tajā brīdī nav (ir) mašīnas, tāpēc gājējam pāriet ir (nav) droši. Bet pats galvenais laikam tomēr ir spēt paredzēt gājēja nolūkus. Ja tev ir jāapstājas un jāmāj gājējam – nu lūdzu, ej, tad varbūt tas tiešām nav vajadzīgs un tevi pamatoti izgāž eksāmenā. Bet ja tu brauc un redzi, ka gājējs jau nevozi liek kāju uz pārejas, un tu tā mierīgi piebremzē un viņš pāriet, tad neviens par to punktus nost neņems.
Tāpat ir gadījumi, kad blīvā satiksmē pie galvenā ceļa tu tomēr apstājies un pamirkšķini, lai palaistu kādu, kam nav priekšroka, lai tam nabagam nav ilgi jāgaida. Nedomāja, ka par to izmestu eksāmenā. Drīzāk jau otrādi, eksaminētājs par to uzslavētu. Iesācēji parasti nav tik prasmīgi ātri izvērtēt situāciju, tāpēc viņiem neiesaka to darīt, bet arī tas nav aizliegts.
Šodien mani palaida pāriet ceļu ar blīvu satiksmi (luksofors bija varbūt 200 metru tālāk, tāpēc negribējās līdz tam iet). Vienkārši apstājās un gaidīja, kamēr es pāriešu, lai gan nekāds īpašas pazīmes neizrādīju, ka gribu tikt pāri. Jā, es pirms tam gāju pa trotuāru uz priekšu un vēroju ceļu, bet nevarēju atrast spraugu. Ja no vienas puses nebija mašīnu, tad bija no otras. Bet kāds vadītājs bija acīgs, un saprata, kāpēc es stāvu un skatos uz ceļu. Viņš apstājās un gaidīja varbūt kādas 5-10 sekundes, jo es bija skatījies uz otru pusi un uzreiz to nepamanīju. Tad ieraudzīju, ka viņš stāv un visa garā rinda aiz viņa tāpat stāv. Tad es droši spēru pāri.
Īsumā nevar skaidri aprakstīt, kā tas notiek. Tas ir ļoti atkarīgs no kultūras un tā jušana rodas ar pieredzi. Tad arī formālajiem noteikumiem sāk atklāties dziļākā jēga, ka tie nav vienkārši tāpat sarakstīti, bet caur daudz avārijām un asinīm. Vairs nav atšķirības starp to, ko māca par teorētisko autoskolā un kā ir reāli praksē. |
|