|
Oct. 9th, 2020|12:04 pm |
Vēl jau arī ne pārāk patīkamais aspekts par šķīvī līšanu. Neseni veģetārismā vai vegānismā konvertējušies cilvēki biežāk lien citu šķīvjos. Jā, daļēji jo trauma, citi uzzinot, ka konvertējies, metas analizēt ko un kā un vai nu tagad ēdīs, ārprāts ārprāts cilvēks galīgi nebūs paēdis, jāglābj, jo nabagam izskalotas smadzenes vaimanuvai, daļēji jo psiholoģiski gribas dalīties ar kaut ko labu un jauku un ētisku, tieši tāpat kā ja esi atradis Jēzu, sācis sportot, nometis svaru, izlasījis grāmatu u.t.t.
Šķīvis, gulta, bērnistaba un baznīca ir sensitīvas vietas.
Bieži vien jautājums pragmatiski ir reducējams līdz tam vai ir iespējama cieņpilna komunikācija ar atšķirīgi domājošu cilvēku. Vai tas, ka cilvēks ir ticīgs, ēd gaļu (zin kā tā rodas, varbūt pats pat ir kāvis dzīvnieku un to apēdis, un vispār vairo ciešanas pasaulē) ir savietojams ar to, ka viņš/viņa ir labs cilvēks. Un diemžēl ir gana daudz veg- cilvēku, kuru prātā tas nav savienojams un kas karo par savu patiesību. Jā, ne visi, bet tie, kuru patiesība stāv pāri elementārai cieņai pret otru cilvēku, arī rada paši savai kopienai slikto slavu. Un ja tie skaļāk bļauj, tad tos arī vairāk atceras un ja viņi ar savu bļaustīšanos dāsni dalās.. nav tas tik nepelnīti. Cibā gan kādus gadus 10 manuprāt neviens karojošs vegāns nav bijis, daži laikam pārkvalificējās |
|