|
Oct. 9th, 2020|09:36 am |
Kaut kad pasen (tādēļ nemācēšu vairs atrast, kur) cibā bija diskusija par vienu pētījumu, kur anketēja cilvēkus par vegānismu. Tika secināts, ka visēdāju dziļā nepatika pret vegāniem varētu būt saistīta ar to, ka ne-vegāniem vegāni šķiet ar krietni nosodošāku un morāli iedomīgāku attieksmi nekā var secināt no vegānu anketām. T.i., pats fakts, ka tu te tāds vegāns esi un cibā raksti, cilvēkiem iespējams rada psiholoģisku diskomfortu pat tad, ja tu nevienam tiešā tekstā neuzbrūc. Man šķiet, ka tavs ieraksts par govju apsēklošanu tieši demonstrēja šo efektu: neko tādu jau tu nepateici, tikai aprakstīji, kā tas notiek, bet cilvēki uzreiz sašūmējās. Es domāju, ka par spīti tiem dažiem bravūrīgajiem, lielākai daļai cilvēku tomēr tas apraksts šķiet pietiekami šķebinošs, lai negribētos par to domāt nākamajā reizē, kad attaisīs piena paku.
Nu lūk. Un tad iestājas psiholoģiskā aizsargreakcija. Noklusētais "tātad tu iedomājies, ka esi par mani morāli pārāks?" -> "nav tā jūsu vegānu paika nemaz tik morāli pārāka, ja, avokado mafijas, ūdens patēriņš un apmigloti lauki". It kā fakts, ka arī augu pārtikas globālā tirdzniecība nav bez savām problēmām atceļ faktu, ka lopkopība ir ar savām problēmām. Jebšu, ja tu nevari dzīvot perfekti morāli tīru vegānisku dzīvesveidu, tad nav vērts vispār neko.
Un vēl viena lieta. Ne viss ir tik viennozīmīgi, kā daži to mēģina pasniegt. Piemēram, par tiem pašiem avokado. Jā, taisnība, pieaugot avokado eksportam, narko mafijas saoda nauda un sāka reketu pret avokado fermeriem. Jā, taisnība, ievērojama daļa no tiem avokado, kas nonāk līdz mums, ir ar asiņainu pievienoto vērtību. Bet no otras puses - pilnīgi pārtraukt avokado importu nozīmētu pilnīgi izputināt tos neskaitāmos fermerus, kuriem avokado plantācijas ir vienīgais ienākumu avots. Ko nu? |
|