|
Aug. 14th, 2020|12:36 pm |
Absurdākie "nebrauc pa ietvi" gadījumi (ar speciālu mana ceļa aizšķērsošanu, lai mani varētu izlamāt), ko pati esmu piedzīvojusi:
-) uz VEF tilta (pirms daudziem gadiem, kad tur vēl nebija veloceliņa);
-) Matīsa ielā posmā, kur brauktuve ir bruģis;
-) Avotu ielā, kad uz ietves uzripinājos tieši pirms ieejas savās tā laika mājās.
Visos gadījumos es braucu lēni un iebildumi radās cilvēkiem, kas nāca pretī, t.i., mani ļoti labi redzēja no pietiekama attāluma un viņu drošība nekādā veidā nebija apdraudēta.
Absurdākie "nebrauc pa brauktuvi" gadījumi, ko esmu piedzīvojusi:
-) Brīvības iela, trolejbuss mani gandrīz piespieda pie trotuāra apmales, lai gan nākamā pietura bija vēl aiz vismaz viena krustojuma;
-) Barona iela (viena brauciena laikā): a) īsi pirms luksofora, kurā jau bija dzeltenais, tieši priekšā esošais auto speciāli apstājās ar iegriezienu tā, lai velo nevar turpināt braukt garām mašīnām līdz luksoforam; b) cits auto, nerādot labo pagriezienu, pēkšņi strauji parāva krustojumā tieši man priekšā (labi, ka nebraucu ātri un bija labas bremzes);
-) Avotu iela posmā pirms Čaka ielas, kur gar labo malu drīkst stāvēt mašīnas, tieši manā priekšā šofera pusē strauji atrāva vaļā durvis, es knapi izvairījos no ietriekšanās, turklāt man paveicās, ka tobrīd aiz manis nebrauca neviena mašīna, jo tad izvairoties no tām durvīm, būtu tikusi zem riteņiem.
Pēdējos divos piemēros nebraucu viena, tādēļ aiz manis braucošais draugs apstirpināja, ka no šoferu puses tas izskatījās tiešām speciāli, un ka tās nav tikai manas iedomas vai tizlums.
Un tie ir tikai spilgtākie nepatīkamie notikumi, braucot ar velo par Rīgu. |
|