:)))
Jā - panākumu saldā garša :)
Es pēc meitas labā rezultāta tikko arī nevarēju aizmigt. Pati, kad startēju - arī baigā eiforija. Jo īpaši, ja izdodas labi noskriet. :)
Man šitajā seriālā parasti bija problēma ar pārķertu startu. Un tad jau nekas cits neatlika kā turēt tempu paceltu galvu kaut sirds pa muti lec laukā un elpas jau trūkst, kamēr konkurentes aizmugurē saprot, ka nenoķers (un nevelk vairs klāt). Tad varēja mest nost. :D Pie tāda rasklada gan grūti izbaudīt skrējienu. Bet nu tolaik bija krietni mazāka konkurence, kopējie rezultāti - sliktāki un ar 46-47min sievietēm varēja droši stāvēt uz pjedestāla :)

(Reply to this) (Parent)