paldies. citādi mani sāka mākt aizdomas, ka kārtējo reizi esmu iebraucis dziļās auzās dēļ sava paštaisnuma.

es arī varu apgalvot, ka labi reaģēju ārkārtas situācijās. cik atmiņā palicis, tad apkārtējie ir panikā neatkarīgi no dzimuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, un teiksim, nezinu kā būs tālāk, un cik tas būs labi vai nē, bet nu mans bērnsmierīgi redz, ka mamma labo riteni, skrūvē krēslu, labo skapim durtiņas vai mēģina salabot ūdenskrānu, auto, es domāju, ka viņai ar būs drusku cits priekšstats par "sieviešu darbiem", nekā tādai pašai meitenei, kurai mammai no mājas darbiem būs tikai jāslauka māja, jātaisa ēst, jāmazgā trauki, jo manis nosauktos citus darbus varbūt dara tētis. Un vēl citādāks priekšstats būs tam, kura vecāki visiem gadījumiem izsauc meistaru, mājāzi n paši no tādiem darbiem vispār nedara neko.
Tb var oponēt vai nē, bet mūs veido drusku tas, ko mēs redzam apkārt. Un tādas lietas arī iesēžas apziņā/zemapziņā no dziļas bērnības. un tāpēc vienā brīdī tas jau kļūst līdzvērtīgi "vīrieši dara to vai citu labāk/sliktāk", jo tas jau ir TIK dziļi iesēdies, ka tā tiešām ir.
Es domāju, piemēram, jebkuru bērnu, ja kopš gada vecuma iesviestu vidē, kurā jāzina, visi runā 4ās valodās, viņš jau skolas vecumā tās 4as valodas zinātu perfekti, neatkarīgi no savas apdāvinātības uz valodām. Bet, ja viņs 20 gadus dzīvotu ar vienu valodu un tad tikai sāktu mācīties 3 pārējās, pat pēc 20 gadiem viņš tās valodas tik labi nezinātu. Un tas būtu neatkarīgi no "apdāvinātības" un talanta..
Varbūt nav gluzī precīzs piemērs, bet kaut kā tā. Ja tev 20 gadus borēs, ka tu neko nemāki, sievietes stāv tikai pie plīsts, un vīrieši ir veiksmīgi biznesā, pēc 20 gadiem būs grūtāk kko mainīt, jo būs jāmaina pašam sava uztvere jau, pirmkārt.

(Reply to this) (Parent)