Manai māsai ir paliels vilka/laikas krustojums. Kopš bērna kājas (viņa visām 4) ālējamies un kā es atbraucu, tā viņš dīc iet staigāt.
Kad man bija pavisam sūdīgi, viņš nevis nāca, dipināja un sauca staigāt, bet pienāca, nolaizīja visu kosmētiku no sejas un uzlika savu galvu man uz pleca.
Nu kā var ko tādu nemīlēt? Ne visi cilvēki ir tik gudri un iejūtīgi...