malacītis! Es uz ko tādu spēju saņemties TIKAI, kad jau taisos atstiept pekas no kādas slimības.

(Reply to this) (Thread)

jāsaņemas bija tikai pirmās 3 nedēļas, pēc tam aizgāja pašplūsmā. tagad man veikalā pavisam grūti. gribas kko garšīgu a nekā nav. rieksti apnika, uz augļiem uzsēsties tā arī nav sanācis. diezgan nožēlojama sajūta, kad esmu izgājis cauri veikalam, a groziņš tukšs.

un ko tieši dod ierastā enerģijas avota atņemšana novārdzinātam organismas? :)
tak zarnu mikroflora pieradusi pie cucurīša. tai jau tā šoks no saimniekorganisma miršanas.
bet varbūt es atkal kko esmu palaidis garām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ķip ir tā, ka visām baktērijām (un btw vēzim ar) cukurs ir enerģijas avots. Cilvēka apsā rumpītis to vajadzīgo enerģiju māk iegūt arī no kā cita, bet visām baktērijām, u.c draņķiem tik viegli vis neiet, attiecīgi, ja grib kādas baktērijas nobeigt, izvairīšanās no visa, ko organisms pārvērš tiešā cukurā ir vnk start-pakā :) Un to cukura līmeņa paaugstināšanos uzreiz jūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

molekulārā bioloģija ir pārāk sarežģīti. ticēšu uz vārda.
tik ar to vēzi nezinu kā ir, itkā jau viņš tavas šūnas, kuras nevēlas mirt, agresīvi nevēlas. man ir aizdomas, ka tās ir spējīgas arī no organisma pieprasīt enerģiju. bet atkal jau sākās bioloģiskā maģija priekš manis.

bakterioloģiskās saslimšanas apkarot ar antiobiotikām un badu, par ko ne.
man bail no antibiotikām, neesmu lietojis kopš bērnības, tputputpu

bet, ja tā pavisam piegriež ogļhidrātus, tad smadzenēm ar neesot, ko ēst. tās gan pārtiekot no glikozes. pavisam drošs neesmu, atceros tikai vairākus nosacīti uzticamus avotus šai informācijai. kroč, tepat cibā mani biedēja neaizrauties ar totālu cukura abstinenci, palikšot pavisam dumjš.

(Reply to this) (Parent)