Es tur regulāri aizeju, lai gan pagaudīšos, ka agrīnajos nultajos bija jūtami foršāk; tad pasākums nebija pārtaisīts par Putina pielūdzēju Vudstoku, tad tur vēl bija diezgan daudz sažuvušu kungu, kam gribējās vienkārši iedzert šņabi, uzpīpēt Prīmu un atcerēties savas dzīves lielāko sasniegumu. Ar viņiem bija jauki aprunāties, lai gan, protams, jau tad visi bija veci kā pasaule. Bet tagad tie, kam bija, ko atcerēties, ir vai nu nomiruši, vai pārāk veci, lai kaut kur ietu.