Vakardien bija uznācis visai pabaiss garstāvoklis, daļēji turpinās arī šodien ar garstāvokļa maiņām "personīgais pasaules gals" līdz "viss būs kārtībā". Lieta tāda, ka man esot masierim bez medicīniskās izglītības, bet iegūstot speciālo profesijas kvalifikāciju Mācoties gadu) pēc likuma nav iespēju oficiāli strādāt, respektīvi, ļoti samazinās iespējas nopelnīt. Vai es to iepriekš zināju? Apmeram jau zināju, tikai gribējās, lai viss ir skaisti un labi, un tieši tā, kā es gribu. Tā nu reāli esmu tīri prasmīgs profesijas pārstavis, bet uz papīra - vien diletants. Šādas situācijas rašanos laikam vecāki cilvēki sauc par jaunības maksimālismu, heh.
Tā nu vakar man salikās, ka dzīvē nekas nemainīsies, nekad nebūs normāla dzīvesvieta, brīvais laiks un privātā dzīve, bet, padomājot vēl, ir taču sen zināms, ka nekas jau uz vietas nestāv un beigās viss būs labi.
Tā nu vakar man salikās, ka dzīvē nekas nemainīsies, nekad nebūs normāla dzīvesvieta, brīvais laiks un privātā dzīve, bet, padomājot vēl, ir taču sen zināms, ka nekas jau uz vietas nestāv un beigās viss būs labi.