Zane Banane

Šī ir viena no tām dienām, kad liekas ka labāk būtu bijis kļūt par zobārstu, nevis dīdīt zirgus pa pasauli.

Homeless & jobless - and never been better :)

Ilgojos pat pēc savas mātes - tas laikam kaut ko nozīmē :)

Es laikam esmu spējīga sabojāt pilnīgi visu, pašai negribot nogriezt atpakaļceļu. Vai vismaz visu padarīt sev daudz grūtāku.
Prozit! (Programmā, atbilstoši gadījumam, dzeršana un smēķēšana)

Pec aptuveni pusotras dienas sākšu jaunu dzīvi - pārceļos uz Vāciju. Strādāšu joprojām to kas patīk - ar zirgiem. Cerams satrenēšos lekt un sakrāšu naudu mācībām Anglijā. Nē, nekādi "cerams" - viss sanāks :) Un pēc tam sākšu vēl vienu jaunu dzīvi Latvijā.
Iedzeram par veiksmi un izdošanos! Priekā!

Uzmetu darbu SPA. Joprojām daru tikai to ko gribu.

Jau atkal garlaicīga diena manā jauniegūtajai kvalifikācijai atbilstošajā darbā - viesnīcas spa salonā. Vidēji no 14 stundām, ko pavadu šajā krēslainajā iestādījumā, neredzot dienas gaismu, strādāju stundas divas. Labi, vismaz, ka ne pa galīgiem grašiem.
Tagad gaidu pēdējo klientu un paralēli novācu visu ko var novākt, lai pēc tam varētu pazust 60 sekunžu laikā :)
Un tad sekos šīs dienas jaukākais brīdis - braukt ar mašīnu pie skaļas mūzikas pa tukšām Rīgas ielām. Droši vien nevarēšu atturēties arī no maķīša apmeklēšanas + vēl pēc tam es iedzeršu kafiju labsajūtai un uzpīpēšu uz terases.

( tagad ir apmēram tā )

Pārlasiju e-pastu no darba vaditājas un izradās, ka var lietot Times New Roman VAI Arial. Izvēloties Arial Roman vietā, nepilnā sekundē darba apjoms pārvērtās no 27 uz 28 lapām!

Līdz rītdienas rītam jāuzcep vēl ~ 15 lpp. kvalifikācijas darbam. Laikam tomēr nāksies iemācīties to ūdens liešanu.

Ierokoties darbos no lēkta līdz rietam + vēl bišķiņ var tīri labi aizbēgt no realitātes kā tādas. Sanāk dzīvot tādā kā darbaholisma pasaulē, pazūd problēmas (un izklaides un visa dzīve vispār) un paliek darbs, darbs, darbs...un sajūta pat ne tik briesmīga kā vajadzētu.

un man likās, ka pedikīrs ir baudāms process...

Šodien laižam zirgus ganos! Beiiiidzot miers mājās. Sākot ar šo brīdi jebkura, pat visspraigākā darbadiena pārvēršas sava veida čilā - nezinu, kā to skaidrot, laikam tas ir mierīgās lauku dzīves fenomens.
Vēl tikai jāpiebeidz skola + cerams, jāsāk strādāt vienā masāžas darbiņā un viss būs pavisam forši: saule, jūra, zirgi, sacensības (man šogad briest baigā maču sezona, vienā vīkendā pat 2 mači sanāk), mazliet vairāk naudas. Kā redzams, atpūsties atkal nesanāks, bet paliek taču vasaras naktis, kad sastradāt piedzīvojumus, vai ne? :)

Pie visa ir iespējams pierast - pat pie konstanta riebuma pret pašreizējo dzīvi kā tādu.

Šodien viss riebjas,bez nopitniem iemesliem - tā vienkārši riebjas. Un priekšniecei arī. Tā nu nekas cits neatliek, kā kopīgi sadzert.

Vakar aiznesu uz ķīmisko tīrītavu savu sacensību žaketi. Uz apkalpojošās dāmas jautājumu "Kas tas tāds!?" (tobiš zaļi pleķi dažādās lokācijas vietās žaketes priekšpusē) es jo laipni paskaidroju, ka tie ir zirgu spļaudekļi :D

Lai kā es censtos lietas izsvērt ar vēsu prātu un pārliecināt sevi, ka klausu loģikai un veselajam saprātam, beigās viss tik un tā tiek balstīts tikai un vienīgi uz emocijām

Beidzot visi jātnieki ir tik pamodušies, ka mēs nezinam kā zirgiem daudz maz adekvātas slodzes salikt. Balss arī drīz būs nostādīta, uz laukuma stāvot un komandējot.
Un jā - nākamnedēļ I posms iejādē. Jāgatavojas! :)

Vairs nekādu leģendu! Jāsavalda sevī zvērs un jāmeklē cita veida piedzīvojumi :)
No otras puses vajag taču kaut kā apbružāties, kļūdas dzīvē ir absolūti nepieciešamas, lai varētu:
1) augt attīstībā;
2) tikt skaidrībā ar to ko pats gribi;
3) pārliecinoši pamācīt "kā dzīvot" līdzcilvēkus (kas ir labākā daļa no pieredzes gūšanas, haha.
Pie šīs nots arī pieturēšos.
P.S. Mācīšanās no citu kļūdām tāda plānā galda urbšana vien sanāk.
Tādas lūk pārdomas.

Turpmāk prezervatīvi būs arī mana maka pamatsastāvā.