Zane Banane

Nejauši novilku Gotam Project albuma live versiju (laikam tāpēc, ka arī pats albums tāpat arī rakstās). Būs vien jādzēš ārā un jāatrod studijas versija - manai ausij tie spiedošie ļautiņi visu sabojā.

Izdomāju, ka visas Lieldienas strādāšu. Citādi naudas nav vispār (sakarā ar prakses sāksanos sanāk 2x biežāk braukt uz Rīgu un arī strādāt mazāk + vēl esmu kļuvusi par cacu ar gēla nagiem ar profilaksi reizi nedēļā ataug;sanas dēl, kas arī, diemžēl, ir tikai nepieciešamība, lai rokas izskatītos labi, jo citādāk to nevar panākt apvienojot universālā zirgkopēja un masiera amatus), pat grūti iedomāties kā samaksāšu jau tā pieticīgo vienigo telefonrēķinu. Pavadīt laiku ar ģimeni nevēlos (jāatbild uz jautājumiem "Kā tev iet?" "Kā ar zirdziņiem?" "Kā pa skolu?" utt.), un ar draugiem piedzerties arī nevaru, man nav naudas pat lētakajam šņabim. Nožēlojami, galīgā pakaļā tā dzīve šobrīd (ja tā var izteikties, ņemot vērā, ka sociālās un privatās dzīves vienkārši nav).

Tagad var jāt garajos glaunajos zābakos un dabūt uzacis pilnas ar putekļiem. Sezona/Pavasaris patiešām ir sācies! :)

Vakardien bija uznācis visai pabaiss garstāvoklis, daļēji turpinās arī šodien ar garstāvokļa maiņām "personīgais pasaules gals" līdz "viss būs kārtībā". Lieta tāda, ka man esot masierim bez medicīniskās izglītības, bet iegūstot speciālo profesijas kvalifikāciju Mācoties gadu) pēc likuma nav iespēju oficiāli strādāt, respektīvi, ļoti samazinās iespējas nopelnīt. Vai es to iepriekš zināju? Apmeram jau zināju, tikai gribējās, lai viss ir skaisti un labi, un tieši tā, kā es gribu. Tā nu reāli esmu tīri prasmīgs profesijas pārstavis, bet uz papīra - vien diletants. Šādas situācijas rašanos laikam vecāki cilvēki sauc par jaunības maksimālismu, heh.
Tā nu vakar man salikās, ka dzīvē nekas nemainīsies, nekad nebūs normāla dzīvesvieta, brīvais laiks un privātā dzīve, bet, padomājot vēl, ir taču sen zināms, ka nekas jau uz vietas nestāv un beigās viss būs labi.

šodien beidzot ir pavasara izjūta, no rīta, barojot zirgus, putni bija sačivinājušies pa īsto :) un man garstāvoklis arī kaut kāds ļoti labs. Pilnīgi ne no kā (nu varbūt tāpēc, ka ir kaut cik silts un var atkal tik flīsī apkārt staigāt?). Šorīt arī saņēmos un aizsūtiju pāris karjeriski orientētus e-pastus un tagad sēžu ka mazs berns un gaidu atbildes. Viss būs čikās!

P.S. Iztaisnoju matus - ir gan paaugušies :)

Šodien nopirku svārkus un sarkanu lūpu krāsu - tā it kā man tuvākajā laikā būtu iespējas to pielietot. Un apskatīties cik naudas kontā nu galīgi negribas.

baigais pālis, gribas to ko nevar dabūt, bet raudāt negribas
rīt (vispār jau šodien) jābrauc ar mašīnu uz darbu. gan būs labi

One day a mother and daughter are walking around a farming community and they see a stallion mounting a mare. The daughter takes in the scene and turns to her mother. "Mommy, what are those two horses doing?" Her mother hastily answered, "The horse on top hurt its hoof, and the one on the bottom is carrying him back to the stable." The daughter shook her head and sadly replied, "Isn't that just the way it goes? Try to help someone and you get fucked."

Sen nav bijis tik daudz drēbju mugurā vienā piegājienā. Ir kā gandrīz mazam bērnam - kad saģērbts tā, ka nevar rokas nolaist gar sāniem.

Nesaprotu - kur, pie velna, paliek visas matu sprādzes? Nopērku veselu čupu, paiet apmēram nedēļa un es jau atkal naivā cerībā ložņāju pa grīdu, mēģinot kādu atrast.

Pirmā diena pēc brīvdienām. Visas brīvdienas tik ļoti koncentrējos uz pajušanos labi/nekā nedarīšanu/pļēgurošanu/ilgu gulēšanu, ka neguvu gandrīz nekādu labumu. Gribējas neko, neko nedarīt - nedariju arī - apnika, bet vienalga negribējās nekam ķerties klāt. Būtu labāk stradājusi.

Laiks arā ir gatavā maucība. Saka, ka saimnieks savu suni nedzen arā tādā laikā, bet staļļa darbinieks jau nav nekāds suns un dara, kas jādara.

Un amerikāņi man neiedeva stipendiju. Fuck it.

Paldies par uzmanību, būšu pačīkstejusi.

Nu gan nostrādājos - gan kā suns, gan kā mazais ezītis. Tikko kā pačīkstēju, ka man maz klientu uz masāžām, tā sāka gāzt mani apkārt - kopš svētdienas, ja neskaita vakardienu, masēju pa vairākām stundām dienā. Bet es nesūdzos, es tikai piekusu. Pie kam, empīriskā ceļā esmu noskaidrojusi, ka masāžas efekts uz lielāko daļu cilveku ir samerā līdzīgs alkoholam - cilvēki man sāk stāstīt par sevi visvisādas lietas, kas pilnīgi un galīgi nav mana darīšana. Šodien viena jauka dāma, raksturojot to, ka viņai dzivē nav klājies viegli, teica, ka viņa zefīrus ar pakaļu gan neesot ēdusi. :D
Kaut kā mūždien es tos darbus bezjegā daudz sagrābjos - tagad es vēl puslīdz tieku galā, bet, kad atkal būs normāls jājamais pamats un vajadzēs zirgus strādāt, tad būs jāmēģina lekt par savu dibenu augstāk un visu paspēt. Bet kad vajadzēs, tad arī par to domāšu.

P.S. Joprojām briesmīgi gribas uz krogu un joprojām vēl nav kušetes.
P.S.1. Man patiešām ir noriebusies ziema, un visvairāk visā pasākumā man ir noriebušās manas aseksuālās ikdienas termobikses.

Nu tā gribas uz krogu..nu ļoti, ļoti gribas! Un dzert kārtīgu alu, nevis skrūvi vai long island kā parasti. Bet nespīd šomēnes - gribu beidzot tikt līdz savai masāžas kušetei, citādi man tie darbi galīgi nebīdās. Saņemies Zane, tu to vari!

Pilnā sparā uzspodrinu savu music library, citādi jau galīgi viss ir apnicis.

The sweetest words have the bitterest taste (tas no Florences "Hardest of Hearts") - tā es varētu definēt, kāpēc man dzīvē neprasās romantiku it nemaz - tur vienmer kaut kā pietrūkst, ir kāds gļuks un rezultātā skaitās baigi skaisti. Bet nav, jebšu arī man ir pārāk konstruktīva domāšana. Let it be - i better like it wild than sweet.

Gada pirmā diena tomer nav salīdzināma ar nevienu citu - desmitos no rīta var slāt pa Rīgas centra ielām kā gribās, vienalga kāda gaisma luksaforā, nekas, izņemot bankomātus, nedarbojas - nevar nopirkt ne kafiju, ne pačurāt un visi satiktie pilsoņi ir lielākā vai mazākā saņurcījuma stadijā. Bet viss pie lietas.

Izlasīju horoskopu tvnetā: "Harmonija mīlā gūstama, atraujot gabalu no sevis." Wtf? Da kāda tur vēl harmonija? Bet vismaz smieklīgi palasīt.

1. janvāra atziņa: there are always strings attached, even if there are no strings attached.
Aizkavējusies Gada doma: labāk lai ir slikti nekā par īsu.

Priekā!

Šodien Jaunciema ceļš galīgi aizsnidzis un slidens - beidzot atļautais atrums 70 km/h liekas adekvāts :D

Ja uz sildītāja rakstīts "Do not cover", tad tas to arī nozīmē.

Kādreiz ierasto "Cancel" un "OK" vietā prasās ""Fuck off" un "Remind me never"

Stallī beidzot atrasts palīgstrādnieks (kuram es esmu šefene, haha) sūdu tīrišanai, respektīvi: vietējā pusbezpajumptniece - pagaidām, par spīti necilajam skatam, izskatās pārsteidzoši sakarīga, strādā uzcītīgi un nāk uz darbu krāsotām lūpām. Redzēs, kā būs pēc pirmās algas...

Kā sajusties kā īstā sniega vētrā?
Atstajiet uz mašīnas kaputa sniegu un brauciet ar ātrumu virs 50 km/h!