Mūzikas masturbācijas meditācijā aizgāju pilnīgā kosmosā.

Prieks, asaras, izmisums, kaisle un cerība. Maza, bet tomēr cerība.
Gribētos gāzt kalnus, bet nezinu kādu lāpstu izvēlēties.

ej tu dirst!
uz valsts apmaksātu reimatologu- gaidīšanas rindā ir vairāk kā 1000 cilvēku.
es ahriņeju.

ou ou ou. Aizsūtīju savus pirmos 2 pieteikumus uz testētāja vietu. omg.

Facebook izģenerējis, ka man jāredz video- How to Survive a Grenade Blast, According to Science.
Tagad esmu par 3 minūtēm gudrāka.

Bērnu laukumiņā, krieviski runājoša sieviete (ap 50 gadiem), ieraugot manas zildzeltenās lentītes pie somas, izteica pateicību, ka atbalstu Ukrainu.
Apstulbu un samulsu O_o

Intereses pēc palasījos par Ziemeļkoreju. Nē, nu, ja cilvēku neinteresē pašam domāt un vēlme attīstīties, tad nav nemaz tik slikti tur dzīvot.
Noziedzības nav, reliģijas nav, apmaksāta medicīna, valsts iedod talonus, lai nenomirtu badā, pensionēšanās vīriešiem no 60, sievietēm no 55 gadi JAU! Zelta dzīve, ne?

Tad uzmetu aci Dienvidkorejai....

Un vēl vakar noskatījos Mans mīļākais karš.

Man tak podā iekrita telefons.
Aiz izbīļa ātri izrāvu laukā.
Labi, ka tur bija tikai urīns, nevis sūdi.

Tas feikais video, kur putins ar stjuartēm :how_bizzare:

Welcome.
Esmu bezatbildīgs lohs.
Atkal covids.#jebal

Kaut man būtu kādas burvju spējas.

Es ar rokas vēzienu aizburtu krievu karavīru mātes un viņu bērnus (ja tādi ir, jo viņi paši tak vēl visi ir bērni) uz to vietu, kur atrodas un noliktu viņiem priekšā.