Dzi, šodien no rīta izvelkos no mājas, pasoļoju un saprotu, ka kaut kas naf tā kā vajag, jopcik, bumbīt -man čības kājās...
Ak, tu mī un žē, kad bij jāskrien augšā uz sesto stāvu pēc kurpjiem :D

Šitā aizmāršība tik tāpē, ka joprojām ieķiķināju par tiem diviem čaļiem, ko vakar naktī uz uļica Brivibac sastapu, kad šiem pagāju garām, viens nosacīja - viņa laikam ar mums negrib runāt... Uz ko es -pagriezusies un ķiķinošā balstiņā atbildēju - ES VIENKĀRŠI EJU ĀTRĀK NEKĀ JŪS !!! :D