Te man uz galda, pie datora, kurā rakstu šo (plkst. ir 00:52) ir mazs zariņš no lielā, smaržojošā jasmīnu krūma, kuru noplēsu Teikas rajonā, pie manas māsas mājas. Pieliku šo zariņu pie savas smukās cepures un laimīga virzījos tālāk uz māju pusi. Mani nebaida dziļā nakts un pulsējošie cilvēki, kas nāk pretī vai apsteidz mani. Un pretī nāk vīrieši, kuri ar siekalainu skatu mani nopēta.

Vājprāts, kopš man ir šī kovboja cepure no manis vienkārši plūst seksuālā un pozitīvisma enerģija un es vai plīstu no vīriešu uzmanības.

Es te nedaudz kaislē un jasmīna smaržā noslīkšu un kaifošu.

Ak, kā kaifošu un ģībšu un vājprātā jukšu.

Pie velna, šis ir mans progresējošais nodoklis un procentu likme ir tikpat augsta cik augstu es dzīvoju :)