ai lai jau. dara to kas vairāk tīk.
pati atceros kā bija kad es biju jauna un viss tik ap to un šito, kas skāra mani.
protams, ōsom.. protams, forši.
jā.
es esmu veca.. ierūsējusi...
domā, ka vajag veco atsaukt atpakaļ?

veco vajag atcerēties ar anormālāko smaidu uz lūpām. atcerēties tās sajūtas, emōcijas.. pieskārienus un garšu.
un atkārtot veco vai kaut ko jaunu vajag tikai tad, ja tiešām šis jaunais nedod tādu pašu baudu kā vecais. vispār lietām jābūt jaukākām par bijušo...
un tomēr ir tāds stufs kas nespēj aizvietot neko no tā kas bijis. tā tam vajadzētu būt.
diemžēl.
ik pa laikam gribas.
iekšā vārās iekšas un raujas uz bijušo.
uz to, kas reiz bijis, kas piedzīvots, tač, jāsaprot, ka nekas vairs neatkārotsiess. būs jauns un vēlāk gribēsies to, aks tagad ir bijis jauns, jo pēcāk vairs nebūs tas kas bijis..
la la la

aizfilozofējos.
piedodiet.
neatkārtošos...