Kaut kā pēdējā laikā, ir sanācis tā, ka ar pašām smagākajām lietām (gan materiālām, gan garīgām) esmu tikusi galā pati, bez jebkādu mužiku palīdzību.
Jocīgi.
Eh, jau darbā noskatīju āmuru, lai varētu šovakar skapi pie sienas piesist, lai var sakrāmēt mantas un tad dzīvoklim miers uz kādu mēnesi.
Jāpievēršas kam citam. Kaut vai tam, ka piektdien tikšu pie "Ivetas" un pa brīvdienām haltūrēšu!