viegli un satraukti sirds mana sitas
klusi, klusiņām došos es ceļā
uz vietu, ko tikai savējie zin’
pārējiem atliks sekot vai minēt
ziniet, tik reti sanāk būt vienam
tā mēs tās dienas skrienam un skrienam
drīz taujāšu spogulim: kas tā par seju?
tāpēc es ceļos
un eju

nakts
māsa nakts soļo man blakus
jau rīt
rīt mūs nošaus kā suņus trakus

māsiņ, nebaidies, nāc
vēl dejot ar mani sāc

viens
tālāk vēlos es doties
krist un celties, celties un krist
tu man novēli, novēli
nepadoties
uzsauc tostu cēlu
sievām lielus vēderus
vīriem atgriezties vienmēr

vienmēr kaut vēlu
māsiņ, nebaidies, nāc
vēlu
vēl dejot ar mani sāc

vienmēr kaut vēlu
māsiņ, nebaidies, nāc
vēlu

tu jau zini es pārnākšu vienmēr, kaut vēlu....