pavasaris iegriezies arī manā sasalušajā pagalmā.
tas modina manus dvēseles vilkus, maigi glaudot to pakaušus un sakot: "celieties, ir jāizmēš vecie mēsli!"

tie, samiegojušies un nesaprasti blenž tam sejā, un lūdz, lai tiem iedod pārmaiņas, tie izstiepj savus vecos kaulus, staipās, ņurd...

ilgi nebūs jāgaida līdz tie atkal plosīsies un gaudos pilnmēness naktīs.

/es tik to nespēju sagaidīt, gaidīšana mani nogurdina un satrauc./