Tā.
Biju pie pasniedzēja. Runājām par to, kā pēc Pērkona konča 80. gados tika izdemolēts vilcienu vagons.
Teiksim, teiksim, teiksim (tie, kas zin, tie sapratīs)
Pasniedzējs uz krēsla dīdījās un stostījās un kautri lamājās uz datora, ka tas neveic vajadzīgās funkcijas... Viņš turpināja stostīties un man radās ģeniāla (kā tad) ideja - paprasīt viņam vai vēlas ar mani nokniebties, tepat kabinetā uz galda...
Žēl, ka nepajautāju, jo tad varētu redzēt to kā viņš riktīgi apmulsis nokrīt no krēsla. Jau tā viņš pārvietojoties pa gaiteņiem spiežas klāt sienām, jo tā laikam drošāk.
whatewer, bet referāts par atmodas laika kultūru būs makten labs :)