So far so good
 
12th-Mar-2009 12:07 pm
Kopš noskatījos filmu "Yes man", izlasīju P.Koelju grāmatu "Kā aizplūstoša upe" un vakardienas sarunas ar Hanzas bārmenīti, uz dzīvi skatos, raugos, brīnos utt. pavisam savādāk.
ir atrastas jaunas vērtības, kuras tiek papildinātas ik uz soļa.

un man gribas asas izjūtas. un jaunu(s) draugu(s). un jaunas atmiņas.
Comments 
12th-Mar-2009 12:57 pm
Pilnībā. Un man ļoti žēl sevis, ka es nespēju reizēm sevis pašas dēļ visus pasūtīt pāris mājas tālāk - atliek tikai kādam uz mani žēlīgi paskatīties un es savus plānus par visu pasūtīšanu momentā aizmirstu... Un tad gribas sevi sist. īstenībā - no mīlestības līdz naidam IR viens solis. Ja nu mēs sākam ienīst paši sevi?!? Tad paliek tikai pašsaglabāšanās instinkts...
12th-Mar-2009 01:03 pm
Ar to mīlestību un naidu ir tā... ka es mēdzu tik stipri mīlēt, ka sāku nīst. un tad jau vairs nav pat pašsaglabāšanās instinkts, tad tieši ir - kirdih (vienam vai otram)
12th-Mar-2009 01:06 pm
Man pagaidām pietiek spēka nīst tikai četru veidu cilvēkus - es protu ienīst sevi, es protu ienīst tos, ko nepazīstu, es protu ienīst tos, kuri man ir ļoti, ļoti nodarījuši pāri (viņi gan to nekad neuzzinās) un vēl tos, kurus pazīstu pārāk labi.
This page was loaded Jan 15th 2026, 9:55 pm GMT.