"Piepeši mūks apstājies, atvēris somu un ilgi pētījis tā saturu. Tad viņš uzdevis manai draudzenei jautājumu:
- Vai zināt, ka banāni ir lielisks uzskates līdzeklis, lai izskaidrotu dzīves jēgu?
Un viņš izņēmis no somas sapuvušu banānu un aizsviedis.
- Tā ir aizgājusī dzīve. Tā netika izmantota īstajā brīdī, un tagad ir par vēlu.
Tad viņš izņēmis no somas zaļu banānu parādījis manai draudzenei un ielicis atpakaļ somā.
- Tā ir dzīve, kas vēl nav notikusi. Tāpēc jāgaida īstais brīdis.
Kā pēdējo viņš izvilcis no somas gatavu banānu, nolobījis to un pusi atdevis Izabellai.
-Šis banāns ir tagadne. Iemācieties apēst to bez bažām un vainas apziņu!"

Tā raksta P.Koelju.

Bet man nez kapēc ir tāda sajūta, it kā kāds būtu nomiris