"(...) Turklāt parasti man nākas sēdēt līdzās viesiem visu nakti piesmēķētās telpās, klausosties viņu sarunas un komplimentus un panest viņu uzmācīgās laipnības. Uzspiež arī man dzert, no kā gan pūlos izvairīties. Tiešām nezinu, ko lai dara? Projām iet negribu un nevaru, jo jūtos pārāk saistīta pie mājas un viņas iedzīvotājiem."
Šī ir kādas skolotājas vēstule, kur viņa lūdz palīdzību ar padomu kā risināt šo samilzušo problēmu. Jāatzīmē, ka šis raksts ņemts no
"Sievietes Pasaule" 1923. gada 1. augusta
.
Vairāk komentāru nav :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}