..ir tādas reizes, kad mana sirds aiz bezgalīgi muļķīgas svētlaimes slīkst bezdibenī.. tik tai pašā mirklī Viņa prāts slīkst reibuma vājprātā, mani piespiedis pie sienas uz noputējušas ielas Viņš čukst vārdus, kurus vēlētos dzirdēt skaidrā saprātā.

ak, es jau absolūti zinu, kas ir, bet muļķība vēl cer, ka tomēr....