Un tieši tad, kad beidzas alkohols, es par nelaimi sāku gremdēties atmiņās, atplēst vaļā visas pusdzijušās rētas un bērt tajās sāli.
Beru un berzēju:Un jūtu, kā līdz mielēm sūrst.Kā sāp un derdzas pagātnes ainas,Maigie pieskārieni un kauslīgie vārdi.Gribas iekliegt spoguļattēlam sejā, -Lai aizveras!...Toreiz tunelis smaržoja pēc vaniļas tabakas. Nāca prātā laiks, kad bijām vieni virtuvē. Tikpat vientuļi kā tagad...