Mīlestība ir fikcija, lai iegūtu par velti to, par ko vajag maksāt.
Šogad šie svētki ir tikai ar ķeksīti atķeksēti - bija un pohuj. Ienīstu. Nekādas jūtas un mīlestību un piedošanu. Man smadzenēs ir iedragāts miets, jo sapnī atgriezos pludmalē, kur reiz bija pasakains ūdens, bet tagad tur puva aļģes un smirdēja pēc līķiem, un onkulis, izbijis jūrnieks, slēpa savas saiknes ar pagātni, kurā bija nogalinājis nevainīgus cilvēkus.
Viņš man grasījās atklāt čekas noslēpumu. Un pārējie, kā akli suņi, kavēdami noteikto laiku, joprojām man neticēja.
Es viņus visus novācu. Smējos, ar asinīm noslacītu seju un gandarījuma pilnu sirdi.
Nevienam es neļaušu sevi fiktīvi mīlēt.
Šī būs mana atriebības fikcija.
Mans ziemassvētku prieks un naids :D