Vakarnakt izdomāju, ka manā dzīvē ir bijis par daudz cukura.
Tāpēc, šorīt dzeru rūgtu kafiju.

Nu bļin. sen jau vajadzēja būt darbā.. a ko es daru? O_o

Pirmā bija- Mehāniskās Klavieres.Nu ok, kārtējo reizi pierāda to, ka cilvēki ir stulbi un paši nezin ko vēlas. Tagad lasu jau viņa otro grāmatu - Armagedons atskatoties, kur pēc nostāstiem, viņš jau bija sajucis prātā...
Enīvei, radās jautājums- kāpēc vīrieši tik ļoti fano par Vonnegūta darbiem? Galu galā, pilnīgu šizo prot rakstīt arī sievietes (kā, piemēram, M.Atvudas romāns “Oriksa un Kreiks”), pie tam pie pilna prāta esot..


Mjā... Tikpat labi varējām mētāties ar krēmkūkām... upd. aizmirsu vienu būtisku lietu. Vonnegūts nedaudz sapisās meistarībā, jo skaļi deklamējot, ka nelieto semikolus, viņš nepamanīja, ka Mehāniskajās klavierēs viens tāds ir iespraucies... Nez.. varbūt tas vnk ir tulkotāju vainas pēc, bet varbūt arī nē...