vakar izmetu gultu.
un nopirku grāmatu.
vēlāk, to lasot, gribēju piedzerties.
izdzēru tikai divas krūzes
stipras kafijas.
un uznāca miegs.

pī.es. "Cilvēks dzīvo tā, it kā nekad nebūtu jāmirst; un mirst tā, it kā nekad nebūtu dzīvojis." (c)Paulu Koelju

"Piepeši mūks apstājies, atvēris somu un ilgi pētījis tā saturu. Tad viņš uzdevis manai draudzenei jautājumu:
- Vai zināt, ka banāni ir lielisks uzskates līdzeklis, lai izskaidrotu dzīves jēgu?
Un viņš izņēmis no somas sapuvušu banānu un aizsviedis.
- Tā ir aizgājusī dzīve. Tā netika izmantota īstajā brīdī, un tagad ir par vēlu.
Tad viņš izņēmis no somas zaļu banānu parādījis manai draudzenei un ielicis atpakaļ somā.
- Tā ir dzīve, kas vēl nav notikusi. Tāpēc jāgaida īstais brīdis.
Kā pēdējo viņš izvilcis no somas gatavu banānu, nolobījis to un pusi atdevis Izabellai.
-Šis banāns ir tagadne. Iemācieties apēst to bez bažām un vainas apziņu!"

Tā raksta P.Koelju.

Bet man nez kapēc ir tāda sajūta, it kā kāds būtu nomiris

Un vispār, es to nebiju darījusi tik sen, ka jau biju piemirsusi - cik tas ir patīkami, uzbudinoši un noderīgi.
Nāksies šovakar to atkārtot :)