| Ak, mans deus, cik daudz jauku notikumu, ļauni vēstošu ilūziju šajā bezjēdzīgi, burvīgajā pasaulē, kura ir sabijusies no tās beigām, ka izdomā vājprātā paliekošus nostāstus jaunākām paaudzēm, kas tagad slīkst mūžīgā depresijā apr to, ka neviens viņus nemīl un, ka vienīgais izbēgšanas mērķis ir vēnu pārgriešana....
Tas bij tāds kā ievads, smalkajai epopejai par nokrāsotiet matiem, nolakotiem rozā nagiem, prāta pišanu ne tiem cilvēkiem, kuriem viss ir kārtībā, jo ir sajūsmā par to ko dara, par tiem, kas visu nakti neguļ, par tiem, kas ar domīgu sejas izteiksmi spēlē šahu kolhoza virtuvē, par tiem, kas vnk visu dienu guļšņā un saka "mņau", par tiem, kas mani uzmetuši, par tām sapelējušām domām, kas beidzot mani ir atstājušas, par radošo gaisotni, kas atnākusi ar uzviju atpakaļ, par publiskiem strīdiem ar programmas vadītājiem par MD, par parādu atdošanu, par augu eļļas nopirkšanu, par skumbriju tomātu mērcē, kas nebija ēsta jei bog kādus 10 gadus, par jauno, kas ir atnācis, par veco, kas nomiris, par mūžīgo, par patieso, par to, par ko nespēju pasacīt tik vienkāršiem vārdiem, jo tas viss, kas apkārt ir satriecošā uzbudinājumā un liek skaļi klausīties Vivaldi gadalaikus un liek piedod, atdoties, padoties pašai, un likt nepadoties citiem, kā tiem, kas ir kaimiņos tepat aiz sienas.Visu cieņu tiem, kas nespējot sevi saturēt rokās, spēj noturēt citus. Priekā! psihz_roniz is Back!
- Tags:
prātulas
- uz pilnu klapi klausos:Green Day - Jesus of Suburbia
|