| Būt par mammu, ne tikai laime, bet arī gods. Tā padomju laikos sludināja. Es savos 9 gados statusā "mamma" esmu sapratusi, ka tā,pa lielam ir sievišķības nokaušana uz konkrētu laika posmu (tas ja paveicās). Neviens vairs mani neuzlūko kā seksīgu sievieti. Visur redz tikai "mamma", kas zinās visus ģimenes plānus un normāli paēdinās. Esmu piekususi no tā. Es gribu, lai mani atkal redz kā sievieti, nevis mammu. Bet tur tad laikam ir jānomaina visa apkārtne, lai kas tāds notiktu. Visādi citādi, esmu sadedzinājusi visus tiltus un tagad domāju, ko tālāk? Kā tikt uz priekšu, kad nekā vairs nav . |
te viss kā saprot un nodod mājienus, nav runas, ka tu necenties ... ir tā ka tu viņu ne līdz galam saproti, bet sacirties dēļ sevis, vai ne,jo tā TU domaji būs pareizi ... tas ne vienmēr ir tā
es saku pliks dupsis uz sejas un tālāk pēc apstākļiem