un vēl protams pastaiga no bērnu slimnīcas uz ložmetējkalnu janvārī - arī ir ko atcerēties ... es tikai nesapratu, ko es ar pirmo reizi nesapratu, bet jā, divreiz
Patiesībā, es pārsteidzu pati sevi un nebija nekādu problēmu paiet nākoša dienā. No rīta drusku stīvāki pirksti, bet ar dienu ieeļlojās . Pieķēru sevi pie domas, ka nebija jau nemaz tik traki (hahahahahhahaha)
patiesībā otro reizi dzīvē, jo pirmā bija vēl 90 gados ... pa zaķusalu starp māju un dzelzceļu ... ceļi sāpēja neirdomājami tagad tikai zinu kā pareizi jātupstās, lai nesapistu locītavas