Cik gan dzīvnieki mēdz būt samaitāti. Vai arī tieši otrādi - mēs esam tendēti uz pasīvo zoofīliju, kur dzīvnieks [ar popkornu un kōlu] vēro cilvēku miesisko izvirtību.

Tas dzīvnieks, mājās ir dikti žirgts uz tādu lietu vērošanu. Redz, vakar velkos čučēt, skatos - šams laimīgi čuč blakus istabā uz dīvāna pleciņa, apmierināts ņurd, kad šamo noglauda. Aizvelkos uz gultu nogurt. Pēc pār minūt skatos - heh! šams jau iekārtojies gultas galā un vēro.

Nolasījušies, te izvirtuļu bars :D