Pēdējās dienās es sāku pati sev riebties. Nevis tā vienkārši nepatīku, bet tā konkretna - riebj dzirdēt savas domas, riebj mans pārlieku lielais stress un dusmas, riebj mana attieksme, riebj tas ko es daru un tas kā man tas sanāk.
Man riebjas, tas ko es saku un tas ko nepasaku, man riebjas mans ego.
Man no tiesas riebjas sava klātbūtne sev pašai.

Taču, no otras puses, ja man tik ļoti neriebtos viss, kas ir saistīts ar manu dabu, man nebūtu atkal TĀ iespēja izskatīties savādāk.
A vot blenzt uz sevi spogulī, logos, paplātēs un pudelēs man neriebj, jo es neizskatos tā kā agrāk, un tas man riebj.