| Pa kreisi, šiem jau es nepatikšu |
[Sep. 29th, 2020|01:57 pm] |
Šodien izlasīju dīvainu domu, kas "it kā" savos pamatos ir pareiza. Doma tāda - ja tu Tinder redzi cilvēku, kura bildes un profils tev patīk, tad mauc pa labi, vai kā nu kurā iepazīšanās saitā tas ir jādara. Nedomā "šitas/šitā/šitie jau jau ir "par smuku, par koptu, par tievu, par sportisku, par bagātu". Jā, tādiem "augstās šķiras" cilvēkiem gandrīz vienmēr patīk tādi paši perfektie, bet ir izņēmumi. Varbūt viņi ir noguruši visur ceļot, varbūt grib omulīgi paskatīties filmu. Varbūt puisim tiešām patīk, ka ir kur ieķerties. Tā ir reti, bet gadās. Un ja nu tas cilvēks tieši meklē to, kas tu esi? Ja nu jums ir kādas retas kopējas intereses, kas to cilvēku pārsteidz un liek paskatīties uz tavām neperfekcijām citādāk?
Tur bija teikts, ka patiesībā nodomāt "šim jau es neinteresēšu" ir aizvainojoši un degradējoši pret tiem it kā "perfektajiem" cilvēkiem, jo tu viņu tādā veidā noliec pozīcijā "interesē tikai bagāti, tievi un/vai sportiski cilvēki ar labiem dabas dotiem gēniem un lielām investīcijām savā izskatā". Un ja nu tas cilvēks tiešām meklē dvēselisku tuvību un nemaz nav tikai tendēts uz ārišķībām? Ar savu "pa kreisi, jo viņiem nepatikšu" tu izsaki viedokli par viņiem, kaut vai viņus nepazīsti. Un tas viedoklis var būt ļoti nepareizs.
Es tiešām griežu pa kreisi, redzot tādus konvencionāli perfektus cilvēkus, pat tajās retajās reizēs, kad man viņu bildes un profils patīk. Mani nepiesaista ļoti uzkačāti cilvēki, mani nepiesaista ultra slaidas, kaulainas sievietes, taču tajā visā ir arī savs vidusceļš, kur tas konvencionālais skaistums var sakrist ar savu gaumi, un es tomēr slidinu pa kreisi. Pat tad, ja profilā rakstītas kādas intereses, kas mums sakrīt. Kāpēc? Jo es zinu, ka daži redz šos laikus, un es negribu, lai pasmietos - ko tad šitā resnā kaza vispār iedomājas?
Es labi apzinos, ka neesmu pašā pēdējā izskata galā. Ir cilvēki, kam patīk, kā es izskatos. Gan vecums vēl ir tīri tā neko, un vēl izskatos jaunāka, gan liekais svars nav pārmērīgs, bet ir vienmērīgi izkārtots, ir krūtis, dibens un viduklis. Purniņš tīri tā neko. Kustēties māku, stāja laba, ļoti graciozas, smalkas potītes un plaukstas, kuras mēdz cildināt. Nu jā, un vēl, protams, krūtis, kuras pat uz ielas apbrīno un kaitina mani. Nav arī tā, ka viss ļumētu, jo es sportoju.
Tomēr es neeju ne pie kādiem speciem, liekais svars ir, nagus griežu un kopju pati, sejas āda nav perfekta, gadās pa pumpai un uz vaigiem āda dažkārt zvīņojas. Uz pēdām par daudz ādas, kuru man vairs nav iekšā katru dienu plēst. Maz krāsojos, un ne pārāk profesionāli. Noteikti neesmu tāda, ko varētu nosaukt par ļoti koptu, jo neredzu tam plastikāta izskatam pietiekamu labumu, lai veltītu tik daudz laika un naudas. Tā ka noteikti nepiederu arī piev tā augstākā gala, kuri iedomājas, ka ir perfekti visiem. Tāds uzskats mani vispār kaitina, jo es 100% izvēlētos tādu sievieti kā es, nevis kaulainu mirlu ar sešpaku un uzpūstām lūpām. Nu tā no sirds, pat nerunājot par personību un ko tik liela laika tērēšana izskatam nozīmē 9piemēram, dvēseles un prāta iztrūkumu, jo pa kuru laiku tad to vēl var paspēt?). Tīri pēc izskata man patīk formīgas sievietes ar lielām pēcpusēm un mīkstu puncīti. Un slaidi, graciozi vīrieši, nevis tādi, kas muskuļu dēļ nevar pacelt rokas virs galvas.
Tomēr vai tas, ka es tos dažus, kur manas patikas un konvencionālā skaistuma ideāli satiekas, tā teikt "norakstu", tiešām nav no manis riebīgi? Un ja nu visa mana mūža laikā vienam tādam cilvēkam tomēr es iepatiktos tāda, kāda esmu, un mums kaut kas būtu sanācis? Tas laikam tomēr ir riebīgi no manas puses, tā iedomāties, ka viņi arī noteikti meklē to konvencionālo skaistumu. Un ja meklē romentikai un seksam, varbūt viņiem noder tāds draugs kā es? Nu vismaz kādam?
Es par to tādā veidā nebiju domājusi, bet tā tomēr ir taisība. Tomēr negribētos nolaikot kādu, kas mani samačotu tikai tāpēc, lai atrakstītu "ko tu iedomājies, izdzimtene?". Tā sarežģīti tas ir. Un savā ziņā skumji. Būtu tik jauki, ja pastāvētu vienkārši dažādi cilvēki ar dažādām gaumēm, un neviena grupa neskaitītos tā "pareizā", jo no visas tiesas gaumes ir dažādas, tikai tas reti tiek atspoguļots.
Filmās bieži ir tā specifiskā mūzika, kad parādās "visiem iekārojama" persona, un tad ir tas skats no kājām uz augšu. Un ko es? Tik bieži nodomāju "meh, nekā tāda". Bet tur ir visa tā kultūra, kas "skaitās" skaists, un cik dažādās pasaulēs dzīvo tie, kas tajā grupā ir, un tie, kas nav.
Es noteikti neesmu. Esmu bijusi, jā, kādreiz, bet vairs nē un arī nebūšu. Tomēr man patīk, kā es izskatos, un citiem tas droši vien liekas pat smieklīgi.
Tas viss ir tik sapisti un sarežģīti. |
|
|