#yo_glock does history |
[Jul. 15th, 2014|09:26 am] |
[ | mood |
| | nostalgic | ] | vakar, no darba uz māju pusi dodoties, ieskrēju pārtikas veikaliņā, vienā no tiem, kuros var iegādāties remdenu nestī no ledusskapja un mistiskas izcelsmes krievijas pelmeņus. kā arī (!!!) turku košļenes ar simpsonu uzlīmēm iekšā. agro deviņdesmito - manas bērnības garša. pēc visu košļeņu notiesāšanas spēlējām to episko spēlīti, kad ietinamos papīrīšus (ekskluzīva kolekcionējama manta, naudas vērtībā) saliek žūksnī uz galda ar krāsaino pusi uz leju un tad krāmē pa žūksni ar plaukstu. visi papīrīši, kurus izdevies apgriezt, nonāk jūsu kolekcijā. drošākais uzvaras veids ir pa kluso, kamēr neviens neredz, nolaizīt plaukstu. lai gan, ja kāds pamanīja, ka papīrīši aizdomīgi līp klāt pie spēlētāja rokas, par to varēja arī norauties. tad nu lūk, etnogrāfija - izrādās, jūrmalā šie papīrīši un spēle esot tikuši dēvēti par dončikiem (cēlies no pirmajām pieejamajām košļenēm ar donalda daka tematiku), kamēr daugavpilī mēs tās saucām par turbčikiem, jo lielākoties tās bija košļenes "turbo" ar sacīkšu auto attēliem. |
|
|
Comments: |
Mēs ļoti dziļā Rīgas centrā arī saucām par dončikiem. /nostalgic/
Interesanti! Manā bērnībā - par "fanķikiem", taču es noteikti esmu cita paaudze.
фантики - tie ir konfekšu ietinamie papīrīši, ne?
Principā jā. Arī konfekšu nebija īpaši daudz. Bet kožļenes apritē parādījās tik reti, ka tām atsevišķs nosaukums nebija vēl izdomāts. Mācījos kādā 6-7 klasē, kad igauņi sāka ražot kožļenes, kas jau bija eksōtika. Vecs esmu. :)
Arī talsos par dončikiem dēvēti.
Starp citu, pasviedu ideju vēsturnieku aprindās - visnotaļ iespējams, ka kāds sudents kursa darbu par to varē†u rakstīt, jo aplam jau nu interesanta tēma. :)
noteikti jau ir rakstījuši. par Rietumu patēriņa preču semiotiku post-padomju telpā. | |