Comments: |
Man dīvains šķiet fenomens, ka lielākā daļa klausītāju uztver Serial kā whodunnit stāstu un tik analizē, un tik secē katru sīkāko detaļu līdz absurdam, lai tikai saprastu - KURŠ ir slepkava? Kamēr manuprāt, tas galīgi nav būtiskākais, lielās tēmas, ko šī programma skar - par to, cik konstruējama/manipulējama ir "patiesība", cik trausla ir mūsu atmiņa ir daudzkārt interesantākas! Mēs kaut ko darām un mums liekas, ka mēs zinām, ko darām, bet mēs pat īsti neatceramies, ko darījām vakardien, par laiku pirms sešām nedēļām nemaz nerunājot. Nevaru saprast, vai tā ir amerikāņu kultūras iezīme, saskatīt tikai šo konkrētības, faktu līmeni un tiekties noskaidrot "patiesību". Tā vietā, lai sajustu to, ka neskaidrībā ir kaut kas fascinējošs, ka tas, cik mēs maz varam zināt viens par otru, par pagātni, par faktiem, ir vērā ņemams cilvēka eksistenciālās situācijas elements. Es esmu pasākusi lasīt subredditu, kas veltīts Serial, un man liekas, es drīz vairs neizturēšu tos miljons "Adnan did it!" un "Jay did it!" postus, un piereģistrēšos redditā tādēļ vien, lai ierakstītu šito jautājumu.
kā teica tas detektīvs jaunākajā sērijā - the aim is not to find a "truth". the aim is to build a strong case for oneself. tikai es nezinu, vai tas ir labi vai slikti.
bet ne jau visu var un vajag sadalīt labi/slikti, balts/melns kategorijās! interesantāk ir vērot esamību tās sarežgītībā. tas jau ir tas, ko es saku, un kas mani izbrīna Serial fanos - ka kaut ko saistošu tieši tāpēc, ka neatšķetināmu, cenšas vienkāršot.
es tomēr domāju, ka tāda ir serial premisa - sāra kēniga meklē vainīgo. bet varbūt beigās viņi visu novrapos ar "nu jā, visi melo, neviens neko neatceras, who knows".
Tiešām?! man atkal tā galīgi nešķiet! man šķiet, ka ar veidu, kā šis stāsts vispār tiek stāstīts, viņa tieši cenšas parādīt, cik dažādi var interpretēt dažus faktus, cik vienkārši ir radīt iespaidu, ka vainīgs ir viens vai otrs, cik neiespējami ir atrast "patiesību", jo cilvēks ir tik viegli iespaidojama, tik pavirša, tik ierobežota būtne. | |