XOOX. Cilvēks. - January 8th, 2003

Vakar kārtējo reizi secinājums, ka bauda ir niansēs. Tb, labāk ir nevis sēdēt, smēķēt un runāties, bet gan sēdēt sveču gaismā, dzert šampanieti (kas sveču gaismā tik labi izskatās), smēķēt un runāties :).

Dažbrīd man grūti samierināties ar to, ka viena un tā pati lieta vienu dienu var izskatīties tā, un otru - pavisam savādāk. Tagad piemēram. Ar universitāti principā ir diezgan lielā d*&(sā. Un tagad pēkšņi es ļoti sāku par to stresot. Un es tai pašā laikā zinu, ka tas ir bez pamata. Jo, vajag tak tik gribēt un protams, pielikt zināmu piepūli, lai viss nokārtotos. Nu, katrā ziņā, uztraukties un krist gandrīz vai izmisumā nav pamata.
Mja, dažbrīd tik ļoti gribas saglabāt stabilu, mierīgu, apdomīgu prātu. Vēsu mieru. A nav! Pārāk daudz stresa visapkārt.

Un vēl man pēdējā laikā ir alerģija pret jebkāda veida nepatiesību un mākslīgumu. Varbūt tāpēc, ka cenšos pats tikt no tā vaļā. Dažbrīd liekas, ka pasaulē ir tik daudz nepatiesības, liekulības, ka cilvēki vairs neredz sevi un neredz savus apkārtējos, eksistē tikai maskas, simboli, PR, mārketings utt. Mācības par patiesības sagrozīšanu un kā visticamāk melot. Kā iemācīties ieraudzīt tikai to, ko tev, materiālistiskajam cilvēkam vajag saredzēt un neredzēt to, kas tev nav izdevīgi.
Bet tā taču ir melošana! Tā ir patiesības sagrozīšana! Un nav man nekādu augsto morāles ideālu. Vienkārši tas ir slikti pašam Cilvēkam - pierast pie sagrozītas patiesības. Tad viņš nespēs to atrast arī tad, kad tā viņam patiešām būs vajadzīga.

Mani uzjautrināja un lika aizdomāties vakar pateiktā draudzenes doma, ko viņa savukārt bija dzirdējusi no kāda pazīstama cilvēka (vārdu tagad neatceros). Viņš teica: Kāpēc gan mums apkārt ir tik daudz biznesmeņu, komersantu, uzņēmēju un tamlīdzīgu putnu? Sauksim viņus latviski - par pārdevējiem! Jo viņi taču tikai pārdod.