Mani teksti    Draugi    Draugudraugi    Kalendārs    Par mani
 

XOOX. Cilvēks. -

Wednesday, January 8th, 22:17

Dažbrīd man grūti samierināties ar to, ka viena un tā pati lieta vienu dienu var izskatīties tā, un otru - pavisam savādāk. Tagad piemēram. Ar universitāti principā ir diezgan lielā d*&(sā. Un tagad pēkšņi es ļoti sāku par to stresot. Un es tai pašā laikā zinu, ka tas ir bez pamata. Jo, vajag tak tik gribēt un protams, pielikt zināmu piepūli, lai viss nokārtotos. Nu, katrā ziņā, uztraukties un krist gandrīz vai izmisumā nav pamata.
Mja, dažbrīd tik ļoti gribas saglabāt stabilu, mierīgu, apdomīgu prātu. Vēsu mieru. A nav! Pārāk daudz stresa visapkārt.

1 komentārs - komentētPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Komentārus:

From:[info]stiklene
Date:January 8th, 2003 - 11:51 pm
(Link)
jā, patiešām ir diezgan grūti būt mierīgam un stabilam, ja visapkārt tik daudz stresainu cilvēku.

[piemēram bowlingā, kad es pirmo reizi gāju ar vecākiem. viņi tā uztraucās, tā priecājās, ja kādu ķegli patiešām nogāza un pats galvenais STĀVĒJA VISU LAIKU KĀJĀS! Dikti viņi uztraucās un juta līdzi arī tad, kad metu es... brr...]

vienkārši grūti koncentrēties, ja citi morāli ar visām asajām izjūtām seko līdzi. pārāk daudz emociju virpulī ir viegli sajukt, jo tomēr katrs jūtas savādāk, lai arī stress, bet izpaužas pa savam. proti, vienam stress ir pildspalvas grauzšana, otram - galdu dauzīšana. un kad tik daudz to izpausmes veidu vienkārši pats iekrīti tanī stresa virpulī...