XOOX. Cilvēks. -

jā, arī gudrajam, varenajam SUIC taisnīgi vārdi.

ja nebūtu šo tik pārmērīgo un pat uzspiesto melu, mēs visi dzīvotu alās un zīmētu ar ogli uz sienām. jo tomēr - ar meliem tiek radīts kaut kas līdzīgs lieliskai videi priekš mūsu šikās dzīves. kā akvārijā zivtiņām rada ilūziju, ka viņas ir upē vai nu kaut vai okeānā. ir izvēles iespējas šajā jautājumā. tāpat arī dzīvē. tu vari pats turpināt veidot melu ķēdīti vai atklāt, ka nav ne upes, ne jūras, bet tikai kantains akvārijs. reizēm patiešām negribās nekam ticēt, bet nav jau arī nekā kam ticēt. pat šie vārdi var izrādīties melīgi. nu un kā jau X-Faili mūs mācīja: 'Neuzticies Nevienam'

(Reply) (Thread)

IMHO:
Nevienam neuzticoties ir ērti dzīvot. Tāpat arī, uzskatot, ka viss principā ir relatīvi un līdz ar to ilūzija.
Tad ir brīnišķīga sajūta - es kontrolēju! Es kontrolēju savu dzīvi, savas emocijas, savas sajūtas.
Tā dzīvot var. Problēma rodas, kad tavs briedums (protams, ja tāds iestājas) pieprasa, lai tu sev nodefinētu mērķi, dzīves principus un filozofiju. Kuriem ir jābūt neapgāžamiem un kuriem ir jābūt līdz sāpēm PATIESIEM.
Tad tikai tu apjēdz, ka ar tādu filozofiju dzīvot nevar. Tā nav īsta. Tā ir salmu lelle. Un tu vari rakties salmos cik vēlies, tie būs un paliks salmi. Jo cilvēkam ir raksturīgi meklēt jēgu. Dzīvot, it kā apzinoties, ka jēgas nav, viss ir relatīvi un ilūzija, gluži vienkārši nav dabiski. Nav dabiski pašam cilvēkam.

(Reply) (Parent) (Thread)

yeah. ilūzijās ir daudz vieglāk dzīvot, nekā atvērt acis un pieņemt to, kas notiek tev apkārt. bet, redz, patiešām laikam tās jēgas nav. tāpēc to tik cītīgi meklē. vēl jau ir variants, ka jēgas meklēšana arī ir dzīves jēga, bet kur nu tur skriesim sīkumos. man dzīves jēga ir nomirt laimīgai. ar to man pietiek. bet tas nenozīmē, ka es grasos mirt tad, kad kļūšu laimīga. vienkārši gribās dzīvot pienācīgi. mēs visi to vēlamies.
*Bese pasmaida
smieklīgs sapnītis... bet mans sapnītis...

(Reply) (Parent)